Tātad...vispirms neliels ieskats svētdienā- ceļā un pirmajā dienā UK.
Pāris stundas miega. Brauciens uz lidostu. Vēl īsti nepjēdzu, ka došos prom studēt uz Angliju, Birmingemu uz 5 mēnešiem. Ierodos lidostā, satiekos ar Kiku un ejam iečekot bagāžas. Man pārsteigums par savu precizitāti, jo somas svēra tieši atļautos 15,0 un 10,0 kg!! Ne par gramu vairāk. :D Kikai gan "nedaudz" pārsniedza, bet nu mēs tikām ar to galā..:D Un veiksme ir tā, ka mazajai rokas bagāžu nenosvēra (mēs intereses pēc nosvērām, un izrādās 15,9kg atļauto 10kg vietā:D bet nepieķēra:D reāli noveicās). Tālāk sekoja pēdējā maltīte Lidiņā pirms lielā lidojuma (tā teikt, izbaudīt LV virtuvi pirms UK).
Atvadas un došanās uz geitu. Paldies visiem par mīļajiem sms un atvadu novēlējumiem. :)*
Lidojums labs (skaists laiks, saulīte spīd), vienīgi manas attiecības ar nolaišanos sen jau zināmas- sāpošas ausis un pēc tam visa diena puskurla.. :D un tieši šī iemesla dēļ man nosacīti riebjas lidot ar lidmašīnu (jeb, pareizāk sakot, nolaisties..labprāt dzīvotos pa mākoņiem :D).
Lienam ārā no lidmašīnas, Londona tāda apmākusies. Dzirdu aiz sevis neapmierinātu frāzi. :D Izrādās 15,9kg koferim laikam bija par daudz, rokturis neizturēja un palika rokā. Neko, smējāmies :D un gājām tālāk ar visu rokturi. Kam negadās. :D
Stansteda tiešām ir milzīga lidosta. Kamēr ar visām rokas bagāžas parpalām tiekam līdz pasu pārbaudei.. Tur viss ok, tālāk ejam pēc bagāžas un meklēt autobusu. Dabūjām salīdzinoši normālu variantu- sākumā piedāvāja ar pārsēšanos līdz Birmingemai par 40 un pat 50 mārciņām, kas mums, studentiem, sālīti. Beigās tikai tā čikse piebilst, ka varam iet lejā un braukt uz Birmingemu pa tiešo par 25 mārciņām! :D Protams, šis variants bija lētākais un labākais tajā brīdī. :) Tā nu viss "ceļojums" no Rīgas līdz Birmingemai kopumā izmaksāja aptuveni 45Ls. Veiksmīgi, mūsuprāt.
Brauciens autobusā visnotaļ interesants. Grūti pierast, ka transports brauc pa ceļa kreiso pusi. Un zīmes tik milzīgas, nepierasti. Taču mašīnas feinas. :)
Ik pa brīdim emocijas mainās- vienu brīdi šķiet, ka gribu atpakaļ, jo laiks riebīgs..apmācies..,bet nākamajā mirklī paskatos pa logu, ieraugu kādu māju, viss šķiet tik interesants, un rodas doma, ka iedzīvošos un gribēsies palikt tur. :)
Izkāpjam ārā no autobusa un meklējam kojas. Tas tik bija kaut kas! :D Ar visiem tiem kg ilgi maldījāmies, kamēr viens ķīniešu studentu pāris piedāvās ne tikai parādīt ceļu, bet pat palīdzēt aiznest mantas. :) Galā nokļuvām veiksmīgi. Tālākais gan nebija forši- izrādās, ka viena beibe nolēmusi palikt savā istabiņā, un mums ar mazo jādzīvo pat atsevišķās mājās (The Maltings- mūsu kojas, ir viena milzīga teritorija- ieejot pa vārtiem, paveras skats uz daudzām ēkām visapkārt, vairākos stāvos, atgādina studentu ciematiņu). Bet kā noskaidrojām nākamajā dienā, tad 28.februārī no mana gaiteņa izvāksies ārā 3 cilvēki, tā kā varēsim dzīvot blakus!! :)
Pašas istabiņas ir ļoti foršas- katrā istabiņā dzīvo viens students, un šeit pat katram ir sava vannas istaba (tā kā vienistabas dzīvoklītis, tikai virtuve stāvam kopīga). Ir gulta, galds, daudz plauktu, atvilknes, skapis, lampas un pat ziņojumu dēļi. Un paklājveidīga grīda. Man tiešām patīk. Sākumā bija grūti pierast pie atslēgas, jo tā ir elektroniska, un dažreiz ilgi jāgaida, kamēr notiek saskare. :D Bet nu sākam jau piešauties, gaidām "trrrr". :D Ar virtuvi arī viss ok (par savu gan nezinu, aci vēl neiemetu, jo pagaidām izmantojam Kikas virtuvi:D). Ā, radiatori gan mums abām istabiņās riebīgi: 1) nespēj piesildīt visu istabu, 2) ik pēc stundas jāslēdz iekšā, lai strādā, tāpēc naktī ir auksti, jo kurš gan celsies ik pēc stundas. Un pat tik auksti, ka es guļu ar baiku (milzīgs paldies, Mila, par dāvanu, es nenosalšu:)* nezinu, ko bez tās baikas darītu...).
Tad nu pēc iepazīšanās ar istabiņām, gājām pastaigāties un nedaudz iepazīt apkārtni. Visnotaļ interesanti. Neierasti daudz mašīnu un cilvēku svētdienas vakaram (salīdzinot ar Latviju). Aizstaigājām līdz lielajam iepirkšanās un atpūtas centram "Bullring"- daudz veikaliņu, kafejnīcu utt. Ļoti grūti neapmaldīties tur, kamēr viss vēl nav iepazīts. Bet skats no Bullringa lejā uz pilsētu vakara gaismās visnotaļ jauks. :)
Pēc maldīšanās pa mežonīgajiem Bullringa veikalu džungļiem, izdomājām, ka nopirksim ko ēdamu un iesim uz kojām. Uztaisījām nelielu filmu vakaru atpūtai un pēc tam gājām gulēt (patiesībā sen nebiju tik agri aizgājusi gulēt, pārvākšanās laikam tiešām nogurdina). Tā arī pagāja pirmā diena- lidojums, steiga, jauna vieta, jauni iespaidi. Kopumā pozitīvi. :)
Pirmdiena (otrā diena Birmingemā)- 9:45 jābūt UCB (University College Birmingham- mūsu augstskolā) uz reģistrāciju. Protams, pamaldījāmies, kamēr atradām augstskolu. :D Tur mūs sagaidīja Martins (mūsu mentors), tiešām izpalīdzīgs un riktīgi jautrs cilvēks, tā teikt- ar odziņu. :D Iepazīstamies ar Erasmus studentiem- ļoti liels ir mūsu pārsteigums, ka bez mums vēl ir kādi 9 latvieši, ja nemaldos? No ISMAS divas vai trīs meitenes, tad vēl trīs neatceros no kurienes:D un vēl viens bars latviešu, kuri runā krieviski. Ir lietuviešu diezgan daudz un divi igauņi- nu riktīga Baltijas mafija, plus vēl dažādi bariņi no visādām zemēm!
Tālāk notiek iepazīstināšana ar personālu, kā arī ekskursija pa augstskolu. Personāls ir tiešām lielisks- cilvēki, kuri tur strādā, ir tiešām izpalīdzīgi. Man tiešām radās labs iespaids. :) Pati augstskola arī patīkama un tā ka ir daudz stāvu (jocīgi, bet pat nepiefiksēju cik.. 10 jau nu noteikti, varbūt pat vairāk), pārvietoties varam arī ar liftu- aizraujoši (īpaši balss, kura nosauc stāvu un pirms katras lifta durvju aizvēršanas brīdina, ka vajag atkāpties)! :) Pēc tam dodamies izgatavot identifikācijas kartes- fotografēšanās gan smieklīga: apsēdies, tev pasaka "skaties uz kameru, tagad smaidi. Viss, vari iet!" :D un pat nezini, kurā brīdī nofotografē. :D Bet nu gala iznākums bija ok, tagad esam piederīgas UCB. :)
Pēc šiem visiem pasākumiem sekoja došanās iepirkt vajadzīgās mantas un pārtiku. Ir preces, ko tiešām var neņemt līdzi, bet atrast lētos veikalus un nopirkt pat lētāk kā Latvijā (šampūni, dušas želejas, krēmi utt.). Taču pati pārtika gan diezgan piķo... Pašlaik sanāk pirkt padārgi, bet nu vēlāk, kad būsim iejutušās, tad jau atradīsim lētākos veikalus un mēģināsim dzīvot taupīgi. ;) Pagaidām iepērkamies veikalā "Tesco", kur cenas, salīdzinot ar citiem veikaliem, kuros bijām, ir diezgan pieņemamas.
Runājot par ēdienu, es to nespēju pārdzīvot.. Šeit ir tik daudz ēdienu, kas ir bezgaršīgi, šķiet modificēti. Vistas gaļa sausa, jogurti dīvaini. Man tiešām negaršo, gribu Latvijas pārtiku!
Tātad pēc visām iepirkšanās tūrēm vakarā devāmies ar dažiem Erasmus studentiem apskatīt pilsētu. Salīdzinot ar svētdienu, cilvēku un mašīnu uz ielām mazāk. Bet Birmingema tik un tā apgaismota un skaista. :) Un viens no galvenajiem pirmdienas secinājumiem- Birmingema ir tiešām multikulturāla pilsēta: afroamerikāņi, indieši, ķīnieši, musulmaņi utt. Visus pat nosaukt nemāku. Un galvenais, ka pašu britu maz! Visur, kur vien ej, priekšā kāds tumšādainais. Bet nu vide tiešām interesanta, ir ko pavērot. Un man šī vieta aizvien vairāk un vairāk sāk iepatikties. :)
Otrdiena (3.diena Birmingemā jeb kā viņi paši sauc šo vietu- Brum/Brummie). Skolā jābūt 9:00, lai samaksātu par ekskursiju uz Warwick Castle, kas būs piektdien. Es aizgulējos (kā jau parasti dažreiz tas ar mani notiek:D) un pamodos no Kikas klauvējieniem pie manām durvīm. :D Patiesībā tā bija tīrākā veiksme, ka viņa tika iekšā, jo te jau viss elektroniski un visām durvīm tā atslēga neder, pagaidām arī esam ar Latvijas SIM kartēm, tāpēc sazināties tā īsti nemaz nevaram. Ko lai saka... Nebūtu Kikas, es gulētu līdz pusdienlaikam. :D Bet nu veiksmīgi tikām līdz skolai un samaksājām vajadzīgo summu- 15 mārciņas. Tālāk sekoja informācija par dažādām atpūtas un fitnesa iespējām. Patiesībā tik feini- varam samaksāt studentu ģildei 5 mārciņas un doties viņu rīkotajās ekskursijās uz dažādām vietām par zemāku samaksu (piemēram, par Londonas apskati, kurā iekļauts slavenā Madame Tussauds Vaska figūru muzeja apmeklējums, ir jāmaksā 20 mārciņas). Tāpat ir iespēja samaksāt uz visu semestri (mums tie sanāk 5 mēneši) 30 mārciņas un apmeklēt fitnesa zāli, spa centru- saunu, džakuzi!! Tāpat augstskola piedāvā dažādas aktivitātes, kur piedalīties- futbols, basketbols, badmintons, jitsu, salsa, karsējkomanda utt. Nu ļoti daudz iespēju. ;)
Tad nu ar šīm pozitīvajām ziņām devāmies tālāk ierastajā dzīvē- pēc pārtikas! :D Šoreiz mūsu galamērķis bija tirgus. Bet tā kā bija jau pieci, tad tirgu slēdza ciet..kļuvām jau nedaudz bēdīgas, jo ļoti gribējām augļus..bet.. tirgus slēgšana- tas ir pats interesantākais!! Visi pārdevēji skaļi kliedz "1 Pound! 1 Pound!" un izrādās, ka dienas baigās var dabūt veselu maisu ar augļiem/dārzeņiem par 1 mārciņu! Feini, ne? :) Tagad laimīgas sēžam un graužam savus ābolus. :D Un vēl kas- ja parasti šeit ir lietains/smidzinošs, apmācies un vējains (ciest nevaru to pretīgo vēju), tad šī bija tā diena, kad ik pa brīdim uzpīdēja saulīte, un vakars vispār bija tāds patīkams. :) Tiesa gan, te ir diezgan vēsi (bet ne tik auksti kā Latvijā:P), bet nu cenšamies ar visu aprast, pagaidām izdodas.
Rīt (kaut gan pēc laika spriežot- šodien) jāiet uz UCB saskaņot "timetable", lekciju grafiku. Un ļoti ceru, ka varēšu mācīties spāņu valodu! Skola to piedāvā kā kursu, bez maksas. Tas tik būtu ideāli! :)
Un, jā- ejot no kojām uz Bullring, pa ceļam ir viens luksofors, kurš mums vienmēr rāda sarkano gaismu. Piespiežam podziņu un gaidām, bet nekas nemainās. Un tad nu tagad ir mērķis pašo laiku noskaidrot, vai mums tur kādreiz iedegsies zaļā gaisma? :D Līdz šim vienmēr esam šo ielu šķērsojušas, pārkāpjot likumu. :D Tad redzēs, kā būs tālāk. :)
Noslēgumā- iesākums šim visam pasākumam ir diezgan labs, nekāds milzīgais kultūršoks nav piedzīvots. Vienīgi tas neforšais ēdiens man mieru neliek. :D Ilgas pēc mājām un mīļajiem cilvēkiem, protams, ka ir, bet aizvien vairāk sāku pierast pie dzīves Birmingemā, un man šeit tiešām patīk- augstskola jauka, cilvēki izpalīdzīgi. Šī ir īstā vieta, kur iepazīt dažādas kultūras. Un tad jau redzēsim, kā būs tālāk. ;)
Turpinājums sekos.. :)