in a little while

Skat, jau jūnijs klāt. Laiks paskrēja nemanot, un tūlīt tūlīt jau jādodas mājās...
Tātad- kas Erasmus pavadītajā laikā ir noticis.
Ir apgūti 3 priekšmeti (vēlējos 4, bet pēdējo atteica, jo tur esot vajadzīgas priekšzināšanas)- uzņēmējdarbība, veselība un fitness, spāņu valoda. Varu teikt, ka visi priekšmeti ir gana interesanti (kaut gan mani favorīti viennozīmīgi ir spāņu valoda un veselība&fitness). Pašas studijas līdzīgi kā Latvijā- lekcijas, grupu darbi, esejas un prezentācijas. Tiesa gan, teikšu atklāti, kaut arī angļu valodā, tomēr studēt šeit bija vieglāk kā LV. Iespējams, tas ir tādēļ, ka viņiem te nav tik daudz mazo darbiņu kā mums augstskolā. Šeit pārsvarā ir esejas, kuru tēmas tiek iedotas vairāk kā mēnesi iepriekš, un arī katrā priekšmetā pavisam ir labi ja viena divas esejas. Tad seko kāds grupu darbs ilgākā laika periodā un beigās prezentācija. Protams, citos priekšmetos galā ir eksāmeni, taču man bija tikai biznesa plāna prezentācija uzņēmējdarbībā un gandrīz eksāmens (es teiktu- pēdējais pārbaudes darbs) spāņu valodā (starp citu, šodien! uzrakstīju labi:) vismaz man tā šķiet:D ). Nav tā kā Latvijā- katru nedēļu ir kāda eseja, prezentācija.. Šeit, ja visu darītu laikā, varētu pat atpūsties.. Bet tā kā mēs, studenti, esam slinka tauta, un viss tiek darīts pēdējā brīdī, tad sanāca pavadīt pāris naktis bez miega, kamēr acis jau dubultojas. Došu padomu- sākot darīt visu laicīgi (protams, viss atkarīgs no izvēlēto priekšmetu daudzuma), brīvo laiku izbaudīt ir iespējams pilnībā.
Paši priekšmeti visi bija forši, pat uzņēmējdarbība (jo nu tur tāda pasniedzēja bik nopietna un ar savām prasībām). Nezinu, vai man vienkārši paveicās ar pareizo priekšmetu izvēli, vai arī visi pasniedzēji šeit ir interesanti. ;)
Kas man šeit ļoti patīk- attieksme. Pat skolas prezidents, garāmejot apjautājas "Hi, are you ok?", kaut arī neesam pazīstami un viņš manu seju iespējams redz pirmo reizi, bet viņiem tas tā ir pieņemts. Šeit ir izteikti pieklājīga attieksme pret studentiem, pat pasniedzēji, kurus nepazīstam, apstāsies, lai pajautātu, vai viss kārtībā.. :) Tas man pietrūks Latvijā- cilvēku draudzīgā attieksme.
Protams, neskaitot mācības.. Tika apceļota Anglija, apskatītas dažādas vietas. UK īsti nav tā vieta, kura aizrautu man elpu ar dabasskatiem un arhitektūru, bet nu galīgi garlaicīgi arī nebija. ;)
Galvenais ieguvums- cilvēki. Kontaktēšanās ar citām tautībām- studentiem, pasniedzējiem, iedzīvotājiem. Iemācījos sastrādāties pat ar frančiem (viņi gan to neiemācījās), ļoti grūti, ja nepieņem viedokli, bet pastāv tikai uz savējo. Bet grupu darba beigās jau man, atklāti sakot, bija vienalga par viņiem. Apbrīnojama spēja bija šiem frančiem- neko nesaprast un vēl pēc 2h izskaidrošanas joprojām neko nesaprast, bet vēl strīdēties pretī, ka mums kaut kas neesot pareizi. Bet nu neko, par laimi viss ir beidzies un turklāt labi. :)
Kas vēl šeit forši- noteikti jāapmeklē universitātes trenažieru zāle, ļoti izdevīgi- var pasportot un pie viena arī pirtī un džakuzi pasēdēt. :)
Biblioteka arī super- mežonīgi daudz grāmatu (arī par tūrismu ļoti daudz plauktu, dažādas tēmas), un sistēma lieliska: paņem grāmatu, ko vēlies, nopīkstini visus vajadzīgos pīkstuļus un grāmata tava..atdošana- vienkārši pats noskenē un noliec miskastei veidīgā plauktiņā. :D Visu dari pats. :)
Jā, kas dīvaini- tik daudz stāvu (11). Nebiju domājusi, ka kādreiz uz lekcijām braukšu ar liftu. :D Bet nu jā, te jau ir Anglija...
Esmu apmierināta- gan ar studijām, gan ar sadzīvi. Katrā ziņā, Erasmus ir pieredze, kas noteikti jāizmanto. Pozitīvas emocijas garantētas. :)

čau

Nedaudz piemirsu par bloga eksistenci...
Tātad- kas jauns.
Šobrīd pārāk neaizraujos ar dažādu vietu apskati. Tagad virsroku ir guvušas mācības. Kad es jums saku- neatlieciet darbus uz pēdējo brīdi!!! Eseju "Health, Fitness and Lifestyle" rakstīt cauru nakti no desmitiem vakarā līdz septiņiem rītā nav diez ko forši. Un ne jau tādēļ, ka būtu problēmas ar angļu valodu. Viss slēpjas ideju salikšanā kopā, un ir diezgan stulbi sēdēt veselu stundu pie vienas rindkopas tikai tādēļ, ka galvā tukšums... Vai tieši otrādi- ideju tik daudz, ka nezin kā viņas salikt kopā. Bet nu tie 2000 vārdi beidzot ir pievarēti un atliek tikai uztaisīt REFERENCES un aizstiept uz valodu centru, lai izlabo. :)
Pāgājušo nedēļ noprezentējām savu "uzņēmuma ideju" kopā ar frančiem, un dabūjām "B" līmeni. :) Protams, varējām mēģināt izvilkt arī "A", taču ir ļoti grūti runāt par ideju, kurā patiesībā neesi iekšā. Un viss tikai tādēļ, ka tie ir franči. Skaidro viņiem kaut 100 reizes, bet šie paliks pie sava. Un, jā- viņi var arī nokaitināt. Bet tas jau viss piederas pie lietas, tikai mani māc baža, cik veiksmīgi mums visiem kopā izdosies īstenot biznesa plānu. Tas būs sīvs cīnīņš- ar sevi un ar frančiem. :D
Trešdien spāņu valodā būs jānokārto "assessment"- tāds kā pārbaudes darbs. Runāšana un klausīšanās, nedaudz rakstīšana. Par to gan es neuztraucos. Nedaudz jāatkārto, un būs labi, jo nu pasniedzēja mūs pamatīgi trennē, un vēl joprojām viņa ir fantastiska! :)
Protams, runājot par mācībām, jāpiemin, ka sakarā ar visām esejām bibliotēka jau ir kļuvusi par otrajām mājām šeit, B'ham.
Ja godīgi, GP mani uztrauc daudz vairāk kā jebkas cits te UK. Esmu tik ļoti pieradusi pie mācībām šeit, ka man tas nesagādā grūtības (tā eseja.. nu tur tikai vajag piespiest sevi. Un jā- sākt ātrāk :D). Bet GP gan man sagādā grūtības. Nu galīgi negribas! :D
Bet tā vide šeit.. Man ļoti patīk. :)
Runājot par ārpus skolas dzīvi- regulāri apmeklējam sporta zāli, kojās arī viss ok. Ak jā, mēs te dzīvojam vienā stāvā tikai ar ķīnietēm.. Un sanāca tā, ka viņas bija neapmierinātas ar dažām lietām un piesprauda pie ledusskapja un virtuves durvīm zīmītes (ķipa- viss te virtuvē ir personīgs, tikai tējkanna ir publiska.. atkritumi jānes pašiem.. lūdzu, aizveriet durvis klusām..). Un tad nu vakar mēs aizgājām uz virtuvi un pateicām, ka viņas to visu var normāli mums pateikt, nevis sazināties ar zīmīšu palīdzību, jo nu mūs tas reāli izbesīja. Attieksme. Bet nu neko, viņas tikai baigi smaidīgās- "Ok!" Un pēc tam zīmītes nozuda gan no ledusskapja, gan no durvīm. :)
Visā visumā viss ir forši. :D Vienīgais, kas tā reāli mani var izvest ir frāze "Are you from Poland?" Kaut varbūt īsti neizskatos pēc latviešu zeltmates (:D), bet nu tomēr- es esmu LATVIETE! camooon... Vienīgais prieks bija, kad fitnesa zālē treneris mēģināja uzminēt par izcelsmi (tiesa gan, viņam bija papildus pavediens- uzvārds uz kartītes), viņa varianti bija šādi- sākumā piespēlēja Itāliju (vnk īsti laikam nesaklausīja manu uzvārdu... Roma- aha, noteikti man ir saistība ar Itālijas g-pilsētu :D), tad Krieviju, tad Igauniju (šitais gan smieklīgi) un visbeidzot Latviju!! Tas bija ļoti pārsteidzoši- beidzot nekāda Polija! :D Riktīgi sapriecājāmies. :D
Tad nu tā man te iet. Dzīvoju, ēdu, mācos, eju uz zāli, tad vēl šādas tādas izklaides. Un ir ļoti pierasts pie šīs dzīves. Pie Birmingemas.
Šad un tad tomēr ilgojos pēc Latvijas. Eh... tā gribas piedzīvot to Latvijas pavasari (kas jums būs pēc sniega :D), te jau viņš ir citādāks. Latvijā viņš ir izcili skaists- mazie zaļie zāles asniņi, sniegpulkstenītes, vēlāk vizbulītes, putniņi čivina, saulīte spoži spīd.. Mmmmm.. Kā gribas to visu. Pavasari.
Turās, mani foršuļi un neieputinieties pārākajā sniegā segā! :)*

2.nedēļa- lekcijas un Londona :)

Šonedēļ sākās pirmās lekcijas. Pasniedzēji ir ļoti dažādi- Health&Fitness pasniedzēja tāda ļoti draudzīga, neietur diez ko lielu attālumu starp studentiem (viņai ir arī īpatnējs materiālu izdalīšanas veids- vienkārši nomest uz galda..:D un dažreiz tiem puišiem (jā, nebijis gadījums man, ka lekcijās puišu ir vismaz 5x vairāk kā meiteņu), kuri daudz izrunājas, viņa paņem un uzšauj ar materiālu kaudzīti:D), Enterprise start-up Studies pasniedzēja gan tāda nopietnāka- izvirza savus noteikumus, diezgan strikta un prasīga kā jau biznesa lēdija (ar šo joku dzīšana nesanāks), un visbeidzot mana spāņu valodas pasniedzēja- īsti nezinu, vai viņa ir no Spānijas, bet nu tāda ekspresīvā persona!! Jau pašā iesākumā, kad mācījāmies sasveicināties, viņa man apķērās ap kaklu! :D Bet nu jā, tas tik ir temperaments! Runā viņa ļoti skaļi (turklāt es vēl sēžu pirmajā rindā) un ļoti ātri, viss tiek apgūts mežonīgā tempā! Un žestikulēšana ar rokām, mūžīgais pozitīvisms un smaidīšana... Tāpat pēc frāzēm, ko visi kopīgi iemācāmies un atkārtojam, viņa mūs uzslavē, un pati ļoti priecājas par mums. :) Tas ir to vērts- jūtu, ka būs japacenšas, jo viņa tiešām visu māca ļoti ātrā tempā, taču tas viss, kā viņa to pasniedz, man tiešām patīk un raisa pozitīvas emocijas, un tad jau vēl pati spāņu valoda... Jā, tas ir to vērts!! :)
Pagaidām šķiet, ka ar visu būs iespējams tikt galā, īpaši tad, ja esejas un dažādus citus darbus uzsāksim rakstīt laicīgi, nevis pēdējā brīdī. Un vēl augstskola piedāvā iespēju Erasmus studentiem aiznest savus darbus uz valodu daļu, kas izlabos gramatikas un stila kļūdas. :) Pašās lekcijās man problēmu nav- diezgan viegli saprast, ko runā. Protams, ir specifiski vārdi, kurus nezinu, bet tādā veidā jau es tos arī iemācīšos. :) Tikām arī pie pirmā grupu darba uzņēmējdarbības studijās- kopā ar trīs franču Erasmus studentiem. Ir jautri un interesanti, tikai vienīgais mīnuss ir tas, ka, ja viņi ieņem galvā kādu ideju, tad ir praktiski neiespējami to mainīt pret citu, piedāvājot savu ideju.. Un lai kā to censtos viņiem ieskaidrot..:D Neko, tāda mentalitāte laikam...:)
Tad vēl šonedēļ beidzot atradām lietuviešu veikaliņu "Lituanica", kurā var iegādāties normālu pārtiku (beidzot!!!)..:) Arī biezpiena sieriņus "Kārums", šprotes, Cido sulu. :) Un lietuviešu produktus- pienu, sviestu, gaļu, marinētus gurķīšus, skābus kāpostus, biezpienu, krējumu, saldumus utt. Par to mēs riktīgi priecājamies vēl tagad. :D
Ceturtdien pirmo reizi apmeklējām fitnesa centru- tas tik ir to vērts!!! Kādas 2 vai 3h pavadījām pašā zālē, izmēģinot dažādus trenažierus (tie ir ļoti daudz un dažādi, jebkurai gaumei un muskuļiem:D) un vingrojot uz paklājiņa. Nemaz nepamanījām, kā laiks paskrēja..:) Tad pēc tam devāmies uz saunu un tvaika pirti (vai tvaika saunu, īsti nezinu, kā to pareizi sauc) un vēlāk uz džakuzi!! Tā tik ir bauda! Neierobežots laiks (protams, tikai viņu darba laika ietvaros, bet tā mums nav laika limita), un tā kā gājām ap vieniem, tad cilvēku arī bija mazāk, tā ka pamatīgi visu varējām izmēģināt un izbaudīt. Un tas viss par 30 mārciņām (apm. 24Ls) uz visu šo otro semestri!!! Grēks pret sevi būtu šo iespēju neizmantot. Tas tiešām ir to vērts, un es jūtu, ka mēs tur pavadīsim daudz laika. :)
Piektdien devāmies ballēties. :) Joprojām ir diezgan nepierasti, ka klubos te viss sākas jau ap 8iem vakarā, un apmēram 3os no rīta viss jau ir cauri.. Jo Latvijā jau parasti visu iesāk daudz vēlāk un beidz ap 5iem,6iem no rīta. Viņi vienkārši netur! :D Klubu ir daudz, izvēle diezgan liela- ejot pa ielu, tie atrodas viens otram blakus, konkurence liela, visās malās tiek dalītas info lapiņas, arī ar atlaidēm. Un dienai šeit nav nozīmes- te tusē katru dienu! Nav nozīmes vai pirmdiena, trešdiena, piektdiena vai svētdiena. Tāda, lūk, tā nakts dzīve.
Sestdien 6:40 no rīta bija jābūt skolā, lai dotos ekskursijā uz Londonu (visa ekskursija maksāja 20 mārciņas, kurās iekļauts muzeja apmeklējums, metro biļete uz visu doto laiku un autobuss turp un atpakaļ). Protams, ka pēc piektdienas nakts piecelties nebija viegli..:D Bet nu neko, kādas 3h pagulējām autobusā. Pirmais apmeklējuma objekts bija Madame Tussauds vaska figūru muzejs- iespaidīgi! Izrādās, ka tur ir ne tikai dažādu slavenību vaska figūras, taču arī tāda kā šausmu eja ar dažādiem skaņu un dūmu specefektiem un speciāliem aktieriem, kuri it kā uzbrūk no visām malām, taču klāt nemaz nepieskaras (diezgan bailīgi tad, ja neko negaida un nerada sevī domu "tūlīt te kaut izleks", bet vienkārši iet uz priekšu un nedomā... man patika, un es pat iespiedzos:D), tāpat brauciens mazos taksometros cauri īpaši veidotiem skatiem- karuseļiem, nelielai viduslaiku imitācijai, Šekspīram, jūras ceļotājiem utt. Šo vietu tiešām ir vērts apmeklēt.
Tālāk devāmies izbaudīt savu brīvo laiku kur nu kurais. Mūsu (mans, Kikas un vēl vienas meitenes no Latvijas) mērķis bija apskatīt Big Benu, Tauera tiltu un slaveno panorāmas ratu "London Eye", ko mēs arī izdarījām.
Tāpat arī nedaudz apmaldījāmies un dabūjām izbaudīt nedaudz nomaļākus Londonas nostūrus, kas patiesībā bija ļoti interesants piedzīvojums, tāpat kā neskaitāmie braucieni ar metro (tur ļoti labi noder metro kartes, kas ir neatņemama sastāvdaļa, ja vēlas ceļot pa Londonu, izmantojot metro).
Atšķirībā no Birmingemas, Londonā uz ielas tiešām varēja redzēt britus. Īstus britus. :) Un, salīdzinot abas pilsētas, manuprāt, Birmingemā tomēr ir plašāks kultūras slānis, lai arī pašu britu praktiski nav... Ielas Londonā gan bija pilnas ar cilvēkiem, gluži kā to rāda filmās- brīžiem nebija, kur apgriezties. Šķiet, ka Londona laikam tomēr nav tā vieta, kur es vēlētos aizbraukt ekskursijā atkārtoti- pilsēta kā pilsēta, ar dažādām būvēm.. Bet nu katram jau savs. ;) Taču kopumā man par šo ekskursiju ir saglabājušies patīkami iespaidi un pozitīvas emocijas- tomēr dabūju to Anglijas elpu, un tas jau galvenais. :)

1.nedēļa

Tad nu tā... Esmu izvēlējusies trīs kursus, ko UCB šonedēļ apstiprināja, ka varam mācīties- Veselības&Fitnesa studijas, Uzņēmējdarbības uzsākšana (Enterprise Start-up Studies) un spāņu valoda!! Jēēē, beidzot es mācīšos spāņu valodu!!! :) Šajā ziņā esmu pārlaimīga! :)
Līdz šim esam atradušas veikalus, kuros var nopirkt gan ēdienu, gan sadzīves lietas par diezgan normālu cenu- „Tesco” un „Poundland” (šajā veikalā viss maksā 1 mārciņu jeb aptuveni 82 santīmus). Tāpat iepērkamies tirgū- veselu bļodu ar augļiem var dabūt par 1 mārciņu (vienā bļodā ietilpst apm. 7 banāni/ 8āboli), un augļi ir ļoti dažādi- āboli, bumbieri, banāni, apelsīni, vīnogas, kivi, plūmes, mango utt. Un arī tomātu bļodu var dabūt par 1 mārciņu. Tāpat tirgū var nopirkt gaļas produktus, bet pagaidām to vēl neesam izmēģinājušas. Pagaidām tēriņi pārtikai ir diezgan lieli, taču jāpiešaujas un jāatrod izdevīgākie veikali. Un jā, Pringles čipsi te maksā 74 pensus jeb 60 santīmus. :P Studenti šeit pārtiek no Pringles čipsiem, augļiem un ekskluzīvajiem sieriem (jo tādi te maksā pat lētāk par ierastajiem)... :D
Pats ēdiens ārpus mājas dažādās iestādēs tiešām negaršīgs (joprojām)- kartupeļi tādi kā ūdeņaini, gaļa sausa, visam tāda ķīmiska piegarša. Tiešām šķiet, ka te tik daudz kas modificēts, un es nesaprotu, kā viņi te var izdzīvot no tādas pārtikas! Un tad nu jāpārtiek no uzkodām, jo tām vismaz garša kaut cik normāla.. Drīzumā mēģināsim pagatavot kartupeļus un tad noskaidrosim, kā sanāk, ja vārām pašas.


Vakar bijām ekskursijā uz Warwick Castle- bija ļoti forši! Mums bija jāiejūtas tādā kā gūstekņu lomā- vadāja cauri visādām telpām apakšzemes cietumā (The Castle Dungeon), stāstīja un biedēja. Redzējām ierīces, ar kurām senos laikos spīdzināja cilvēkus, visnotaļ baisi. Tāpat bija jāpiedalās notiesāšanā un nāvessoda vērošanā. Un beigās jāiet cauri spoguļu labirintam. Pati pils apskate bija iespaidīga- dažādas krāšņas istabas ar senām gultām, priekšmetiem un cilvēku figūrām, kuras tērptas greznās drēbēs (izskatījās visnotaļ reāli).

Pastaigājām arī pa pils mūri, pavērojām pili un Warwick pilsētu no augšas. Skaisti jau. :)


Vēlāk divatā devāmies uz pilsētiņu- tāda maza, mazītiņa... Dažādas mājas, pilna ar maziem veikaliņiem un ēstuvītēm. Un lai smeltos nedaudz no kultūras zinībām, devāmies apskatīt Sv. Marijas baznīcu (St. Mary’s Church). Lai gan baznīcas mani nesaista, šī bija diezgan interesanta- ļoti krāšņas vitrāžas, mazas skaistas skulptūriņas bruņinieku-enģelīšu veidolā. Nogājām lejā pagrabā (piedodiet man visi kultūras vēstures un mākslas eksperti, bet es tomēr diemžēl neatceros visus tos īpašos telpu nosaukumus, tādēļ man pagrabs ir un paliek pagrabs...) un apskatījām tur visu- uz grīdas vēl saglabājušās vecās plāksnes ar uzrakstiem, kā arī stikla rāmī pie sienas novietots vecs, saplīsis karogs, kurš saglabājies no kara laikiem. Tā nu izgājām ārā un jutāmies, ka esam nedaudz bagātinājušas savas zināšanas. :))

Vēlāk vakarā ar Erasmus studentiem devāmies iepazīt Birmingemas izklaižu pasauli. Diezgan iespaidīgi- ielas pilnas ar mašīnām, visapkārt cilvēki. Izdejoties var labi, jo ir tiešām daudz vietu. Pati publika ļoti dažāda. Bet vissmieklīgākais ir vietējo „dāmu” ģērbšanās stils..:D Īsas, iespīlētas kleitiņas (es pat teiktu, josta nevis kleita), un nav svarīgi, uz kāda apmēra meitenēm tās ir uzspīlētas (tieši tā, pat ļoti korpulentās te neuztraucas ne par ko, bet stīvē tik virsū to mazo drēbes gabalu), tāpat neatņemams stila elements ir apm.15cm papēži. :D Un, kad viss ir beidzies, ielas ir pilnas ar baskājainajām dīvām ar kurpēm rokās... :D Tā lūk, varbūt neliels kultūršoks. Bet nu gan jau tikšu ar to galā. :)

Nedēļa bija aizraujoša, daudz jaunu iespaidu- vairāk pozitīvu. Luksofors joprojām rāda sarkano gaismu, uz zaļo nekādi nevaram uztrāpīt. Rīt dosimies izbraukt ar Panorāmas ratu un padzert kapučino vai karsto šokolādi slavenajā Starbucks. :) Un tad jau nākamajā nedēļā pirmo reizi dosimies uz lekcijām šeit Anglijā un beidzot redzēsim tālāk, kā te viss notiek. ;)

sākums

Tātad...vispirms neliels ieskats svētdienā- ceļā un pirmajā dienā UK.
Pāris stundas miega. Brauciens uz lidostu. Vēl īsti nepjēdzu, ka došos prom studēt uz Angliju, Birmingemu uz 5 mēnešiem. Ierodos lidostā, satiekos ar Kiku un ejam iečekot bagāžas. Man pārsteigums par savu precizitāti, jo somas svēra tieši atļautos 15,0 un 10,0 kg!! Ne par gramu vairāk. :D Kikai gan "nedaudz" pārsniedza, bet nu mēs tikām ar to galā..:D Un veiksme ir tā, ka mazajai rokas bagāžu nenosvēra (mēs intereses pēc nosvērām, un izrādās 15,9kg atļauto 10kg vietā:D bet nepieķēra:D reāli noveicās). Tālāk sekoja pēdējā maltīte Lidiņā pirms lielā lidojuma (tā teikt, izbaudīt LV virtuvi pirms UK).
Atvadas un došanās uz geitu. Paldies visiem par mīļajiem sms un atvadu novēlējumiem. :)*
Lidojums labs (skaists laiks, saulīte spīd), vienīgi manas attiecības ar nolaišanos sen jau zināmas- sāpošas ausis un pēc tam visa diena puskurla.. :D un tieši šī iemesla dēļ man nosacīti riebjas lidot ar lidmašīnu (jeb, pareizāk sakot, nolaisties..labprāt dzīvotos pa mākoņiem :D).
Lienam ārā no lidmašīnas, Londona tāda apmākusies. Dzirdu aiz sevis neapmierinātu frāzi. :D Izrādās 15,9kg koferim laikam bija par daudz, rokturis neizturēja un palika rokā. Neko, smējāmies :D un gājām tālāk ar visu rokturi. Kam negadās. :D
Stansteda tiešām ir milzīga lidosta. Kamēr ar visām rokas bagāžas parpalām tiekam līdz pasu pārbaudei.. Tur viss ok, tālāk ejam pēc bagāžas un meklēt autobusu. Dabūjām salīdzinoši normālu variantu- sākumā piedāvāja ar pārsēšanos līdz Birmingemai par 40 un pat 50 mārciņām, kas mums, studentiem, sālīti. Beigās tikai tā čikse piebilst, ka varam iet lejā un braukt uz Birmingemu pa tiešo par 25 mārciņām! :D Protams, šis variants bija lētākais un labākais tajā brīdī. :) Tā nu viss "ceļojums" no Rīgas līdz Birmingemai kopumā izmaksāja aptuveni 45Ls. Veiksmīgi, mūsuprāt.
Brauciens autobusā visnotaļ interesants. Grūti pierast, ka transports brauc pa ceļa kreiso pusi. Un zīmes tik milzīgas, nepierasti. Taču mašīnas feinas. :)
Ik pa brīdim emocijas mainās- vienu brīdi šķiet, ka gribu atpakaļ, jo laiks riebīgs..apmācies..,bet nākamajā mirklī paskatos pa logu, ieraugu kādu māju, viss šķiet tik interesants, un rodas doma, ka iedzīvošos un gribēsies palikt tur. :)
Izkāpjam ārā no autobusa un meklējam kojas. Tas tik bija kaut kas! :D Ar visiem tiem kg ilgi maldījāmies, kamēr viens ķīniešu studentu pāris piedāvās ne tikai parādīt ceļu, bet pat palīdzēt aiznest mantas. :) Galā nokļuvām veiksmīgi. Tālākais gan nebija forši- izrādās, ka viena beibe nolēmusi palikt savā istabiņā, un mums ar mazo jādzīvo pat atsevišķās mājās (The Maltings- mūsu kojas, ir viena milzīga teritorija- ieejot pa vārtiem, paveras skats uz daudzām ēkām visapkārt, vairākos stāvos, atgādina studentu ciematiņu). Bet kā noskaidrojām nākamajā dienā, tad 28.februārī no mana gaiteņa izvāksies ārā 3 cilvēki, tā kā varēsim dzīvot blakus!! :)
Pašas istabiņas ir ļoti foršas- katrā istabiņā dzīvo viens students, un šeit pat katram ir sava vannas istaba (tā kā vienistabas dzīvoklītis, tikai virtuve stāvam kopīga). Ir gulta, galds, daudz plauktu, atvilknes, skapis, lampas un pat ziņojumu dēļi. Un paklājveidīga grīda. Man tiešām patīk. Sākumā bija grūti pierast pie atslēgas, jo tā ir elektroniska, un dažreiz ilgi jāgaida, kamēr notiek saskare. :D Bet nu sākam jau piešauties, gaidām "trrrr". :D Ar virtuvi arī viss ok (par savu gan nezinu, aci vēl neiemetu, jo pagaidām izmantojam Kikas virtuvi:D). Ā, radiatori gan mums abām istabiņās riebīgi: 1) nespēj piesildīt visu istabu, 2) ik pēc stundas jāslēdz iekšā, lai strādā, tāpēc naktī ir auksti, jo kurš gan celsies ik pēc stundas. Un pat tik auksti, ka es guļu ar baiku (milzīgs paldies, Mila, par dāvanu, es nenosalšu:)* nezinu, ko bez tās baikas darītu...).
Tad nu pēc iepazīšanās ar istabiņām, gājām pastaigāties un nedaudz iepazīt apkārtni. Visnotaļ interesanti. Neierasti daudz mašīnu un cilvēku svētdienas vakaram (salīdzinot ar Latviju). Aizstaigājām līdz lielajam iepirkšanās un atpūtas centram "Bullring"- daudz veikaliņu, kafejnīcu utt. Ļoti grūti neapmaldīties tur, kamēr viss vēl nav iepazīts. Bet skats no Bullringa lejā uz pilsētu vakara gaismās visnotaļ jauks. :)
Pēc maldīšanās pa mežonīgajiem Bullringa veikalu džungļiem, izdomājām, ka nopirksim ko ēdamu un iesim uz kojām. Uztaisījām nelielu filmu vakaru atpūtai un pēc tam gājām gulēt (patiesībā sen nebiju tik agri aizgājusi gulēt, pārvākšanās laikam tiešām nogurdina). Tā arī pagāja pirmā diena- lidojums, steiga, jauna vieta, jauni iespaidi. Kopumā pozitīvi. :)

Pirmdiena (otrā diena Birmingemā)- 9:45 jābūt UCB (University College Birmingham- mūsu augstskolā) uz reģistrāciju. Protams, pamaldījāmies, kamēr atradām augstskolu. :D Tur mūs sagaidīja Martins (mūsu mentors), tiešām izpalīdzīgs un riktīgi jautrs cilvēks, tā teikt- ar odziņu. :D Iepazīstamies ar Erasmus studentiem- ļoti liels ir mūsu pārsteigums, ka bez mums vēl ir kādi 9 latvieši, ja nemaldos? No ISMAS divas vai trīs meitenes, tad vēl trīs neatceros no kurienes:D un vēl viens bars latviešu, kuri runā krieviski. Ir lietuviešu diezgan daudz un divi igauņi- nu riktīga Baltijas mafija, plus vēl dažādi bariņi no visādām zemēm!
Tālāk notiek iepazīstināšana ar personālu, kā arī ekskursija pa augstskolu. Personāls ir tiešām lielisks- cilvēki, kuri tur strādā, ir tiešām izpalīdzīgi. Man tiešām radās labs iespaids. :) Pati augstskola arī patīkama un tā ka ir daudz stāvu (jocīgi, bet pat nepiefiksēju cik.. 10 jau nu noteikti, varbūt pat vairāk), pārvietoties varam arī ar liftu- aizraujoši (īpaši balss, kura nosauc stāvu un pirms katras lifta durvju aizvēršanas brīdina, ka vajag atkāpties)! :) Pēc tam dodamies izgatavot identifikācijas kartes- fotografēšanās gan smieklīga: apsēdies, tev pasaka "skaties uz kameru, tagad smaidi. Viss, vari iet!" :D un pat nezini, kurā brīdī nofotografē. :D Bet nu gala iznākums bija ok, tagad esam piederīgas UCB. :)
Pēc šiem visiem pasākumiem sekoja došanās iepirkt vajadzīgās mantas un pārtiku. Ir preces, ko tiešām var neņemt līdzi, bet atrast lētos veikalus un nopirkt pat lētāk kā Latvijā (šampūni, dušas želejas, krēmi utt.). Taču pati pārtika gan diezgan piķo... Pašlaik sanāk pirkt padārgi, bet nu vēlāk, kad būsim iejutušās, tad jau atradīsim lētākos veikalus un mēģināsim dzīvot taupīgi. ;) Pagaidām iepērkamies veikalā "Tesco", kur cenas, salīdzinot ar citiem veikaliem, kuros bijām, ir diezgan pieņemamas.
Runājot par ēdienu, es to nespēju pārdzīvot.. Šeit ir tik daudz ēdienu, kas ir bezgaršīgi, šķiet modificēti. Vistas gaļa sausa, jogurti dīvaini. Man tiešām negaršo, gribu Latvijas pārtiku!
Tātad pēc visām iepirkšanās tūrēm vakarā devāmies ar dažiem Erasmus studentiem apskatīt pilsētu. Salīdzinot ar svētdienu, cilvēku un mašīnu uz ielām mazāk. Bet Birmingema tik un tā apgaismota un skaista. :) Un viens no galvenajiem pirmdienas secinājumiem- Birmingema ir tiešām multikulturāla pilsēta: afroamerikāņi, indieši, ķīnieši, musulmaņi utt. Visus pat nosaukt nemāku. Un galvenais, ka pašu britu maz! Visur, kur vien ej, priekšā kāds tumšādainais. Bet nu vide tiešām interesanta, ir ko pavērot. Un man šī vieta aizvien vairāk un vairāk sāk iepatikties. :)

Otrdiena (3.diena Birmingemā jeb kā viņi paši sauc šo vietu- Brum/Brummie). Skolā jābūt 9:00, lai samaksātu par ekskursiju uz Warwick Castle, kas būs piektdien. Es aizgulējos (kā jau parasti dažreiz tas ar mani notiek:D) un pamodos no Kikas klauvējieniem pie manām durvīm. :D Patiesībā tā bija tīrākā veiksme, ka viņa tika iekšā, jo te jau viss elektroniski un visām durvīm tā atslēga neder, pagaidām arī esam ar Latvijas SIM kartēm, tāpēc sazināties tā īsti nemaz nevaram. Ko lai saka... Nebūtu Kikas, es gulētu līdz pusdienlaikam. :D Bet nu veiksmīgi tikām līdz skolai un samaksājām vajadzīgo summu- 15 mārciņas. Tālāk sekoja informācija par dažādām atpūtas un fitnesa iespējām. Patiesībā tik feini- varam samaksāt studentu ģildei 5 mārciņas un doties viņu rīkotajās ekskursijās uz dažādām vietām par zemāku samaksu (piemēram, par Londonas apskati, kurā iekļauts slavenā Madame Tussauds Vaska figūru muzeja apmeklējums, ir jāmaksā 20 mārciņas). Tāpat ir iespēja samaksāt uz visu semestri (mums tie sanāk 5 mēneši) 30 mārciņas un apmeklēt fitnesa zāli, spa centru- saunu, džakuzi!! Tāpat augstskola piedāvā dažādas aktivitātes, kur piedalīties- futbols, basketbols, badmintons, jitsu, salsa, karsējkomanda utt. Nu ļoti daudz iespēju. ;)
Tad nu ar šīm pozitīvajām ziņām devāmies tālāk ierastajā dzīvē- pēc pārtikas! :D Šoreiz mūsu galamērķis bija tirgus. Bet tā kā bija jau pieci, tad tirgu slēdza ciet..kļuvām jau nedaudz bēdīgas, jo ļoti gribējām augļus..bet.. tirgus slēgšana- tas ir pats interesantākais!! Visi pārdevēji skaļi kliedz "1 Pound! 1 Pound!" un izrādās, ka dienas baigās var dabūt veselu maisu ar augļiem/dārzeņiem par 1 mārciņu! Feini, ne? :) Tagad laimīgas sēžam un graužam savus ābolus. :D Un vēl kas- ja parasti šeit ir lietains/smidzinošs, apmācies un vējains (ciest nevaru to pretīgo vēju), tad šī bija tā diena, kad ik pa brīdim uzpīdēja saulīte, un vakars vispār bija tāds patīkams. :) Tiesa gan, te ir diezgan vēsi (bet ne tik auksti kā Latvijā:P), bet nu cenšamies ar visu aprast, pagaidām izdodas.
Rīt (kaut gan pēc laika spriežot- šodien) jāiet uz UCB saskaņot "timetable", lekciju grafiku. Un ļoti ceru, ka varēšu mācīties spāņu valodu! Skola to piedāvā kā kursu, bez maksas. Tas tik būtu ideāli! :)
Un, jā- ejot no kojām uz Bullring, pa ceļam ir viens luksofors, kurš mums vienmēr rāda sarkano gaismu. Piespiežam podziņu un gaidām, bet nekas nemainās. Un tad nu tagad ir mērķis pašo laiku noskaidrot, vai mums tur kādreiz iedegsies zaļā gaisma? :D Līdz šim vienmēr esam šo ielu šķērsojušas, pārkāpjot likumu. :D Tad redzēs, kā būs tālāk. :)

Noslēgumā- iesākums šim visam pasākumam ir diezgan labs, nekāds milzīgais kultūršoks nav piedzīvots. Vienīgi tas neforšais ēdiens man mieru neliek. :D Ilgas pēc mājām un mīļajiem cilvēkiem, protams, ka ir, bet aizvien vairāk sāku pierast pie dzīves Birmingemā, un man šeit tiešām patīk- augstskola jauka, cilvēki izpalīdzīgi. Šī ir īstā vieta, kur iepazīt dažādas kultūras. Un tad jau redzēsim, kā būs tālāk. ;)

Turpinājums sekos.. :)