čau

Nedaudz piemirsu par bloga eksistenci...
Tātad- kas jauns.
Šobrīd pārāk neaizraujos ar dažādu vietu apskati. Tagad virsroku ir guvušas mācības. Kad es jums saku- neatlieciet darbus uz pēdējo brīdi!!! Eseju "Health, Fitness and Lifestyle" rakstīt cauru nakti no desmitiem vakarā līdz septiņiem rītā nav diez ko forši. Un ne jau tādēļ, ka būtu problēmas ar angļu valodu. Viss slēpjas ideju salikšanā kopā, un ir diezgan stulbi sēdēt veselu stundu pie vienas rindkopas tikai tādēļ, ka galvā tukšums... Vai tieši otrādi- ideju tik daudz, ka nezin kā viņas salikt kopā. Bet nu tie 2000 vārdi beidzot ir pievarēti un atliek tikai uztaisīt REFERENCES un aizstiept uz valodu centru, lai izlabo. :)
Pāgājušo nedēļ noprezentējām savu "uzņēmuma ideju" kopā ar frančiem, un dabūjām "B" līmeni. :) Protams, varējām mēģināt izvilkt arī "A", taču ir ļoti grūti runāt par ideju, kurā patiesībā neesi iekšā. Un viss tikai tādēļ, ka tie ir franči. Skaidro viņiem kaut 100 reizes, bet šie paliks pie sava. Un, jā- viņi var arī nokaitināt. Bet tas jau viss piederas pie lietas, tikai mani māc baža, cik veiksmīgi mums visiem kopā izdosies īstenot biznesa plānu. Tas būs sīvs cīnīņš- ar sevi un ar frančiem. :D
Trešdien spāņu valodā būs jānokārto "assessment"- tāds kā pārbaudes darbs. Runāšana un klausīšanās, nedaudz rakstīšana. Par to gan es neuztraucos. Nedaudz jāatkārto, un būs labi, jo nu pasniedzēja mūs pamatīgi trennē, un vēl joprojām viņa ir fantastiska! :)
Protams, runājot par mācībām, jāpiemin, ka sakarā ar visām esejām bibliotēka jau ir kļuvusi par otrajām mājām šeit, B'ham.
Ja godīgi, GP mani uztrauc daudz vairāk kā jebkas cits te UK. Esmu tik ļoti pieradusi pie mācībām šeit, ka man tas nesagādā grūtības (tā eseja.. nu tur tikai vajag piespiest sevi. Un jā- sākt ātrāk :D). Bet GP gan man sagādā grūtības. Nu galīgi negribas! :D
Bet tā vide šeit.. Man ļoti patīk. :)
Runājot par ārpus skolas dzīvi- regulāri apmeklējam sporta zāli, kojās arī viss ok. Ak jā, mēs te dzīvojam vienā stāvā tikai ar ķīnietēm.. Un sanāca tā, ka viņas bija neapmierinātas ar dažām lietām un piesprauda pie ledusskapja un virtuves durvīm zīmītes (ķipa- viss te virtuvē ir personīgs, tikai tējkanna ir publiska.. atkritumi jānes pašiem.. lūdzu, aizveriet durvis klusām..). Un tad nu vakar mēs aizgājām uz virtuvi un pateicām, ka viņas to visu var normāli mums pateikt, nevis sazināties ar zīmīšu palīdzību, jo nu mūs tas reāli izbesīja. Attieksme. Bet nu neko, viņas tikai baigi smaidīgās- "Ok!" Un pēc tam zīmītes nozuda gan no ledusskapja, gan no durvīm. :)
Visā visumā viss ir forši. :D Vienīgais, kas tā reāli mani var izvest ir frāze "Are you from Poland?" Kaut varbūt īsti neizskatos pēc latviešu zeltmates (:D), bet nu tomēr- es esmu LATVIETE! camooon... Vienīgais prieks bija, kad fitnesa zālē treneris mēģināja uzminēt par izcelsmi (tiesa gan, viņam bija papildus pavediens- uzvārds uz kartītes), viņa varianti bija šādi- sākumā piespēlēja Itāliju (vnk īsti laikam nesaklausīja manu uzvārdu... Roma- aha, noteikti man ir saistība ar Itālijas g-pilsētu :D), tad Krieviju, tad Igauniju (šitais gan smieklīgi) un visbeidzot Latviju!! Tas bija ļoti pārsteidzoši- beidzot nekāda Polija! :D Riktīgi sapriecājāmies. :D
Tad nu tā man te iet. Dzīvoju, ēdu, mācos, eju uz zāli, tad vēl šādas tādas izklaides. Un ir ļoti pierasts pie šīs dzīves. Pie Birmingemas.
Šad un tad tomēr ilgojos pēc Latvijas. Eh... tā gribas piedzīvot to Latvijas pavasari (kas jums būs pēc sniega :D), te jau viņš ir citādāks. Latvijā viņš ir izcili skaists- mazie zaļie zāles asniņi, sniegpulkstenītes, vēlāk vizbulītes, putniņi čivina, saulīte spoži spīd.. Mmmmm.. Kā gribas to visu. Pavasari.
Turās, mani foršuļi un neieputinieties pārākajā sniegā segā! :)*